Ūdeņradi, tāpat kā elektrību, iespējams ražot no dažādiem enerģijas resursiem - biomasas, vēja un saules enerģijas, kodolenerģijas, fosīlās degvielas, atkritumiem u.c.
Rūpniecībā ūdeņradi visbiežāk iegūst, pielietojot divas dažādas metodes, nereti izmantojot tās abas. Vienā gadījumā ūdeņradis un oglekļa monoksīds tiek radīts, metānam reaģējot ar ūdeni.
Savukārt, pielietojot otru metodi, ūdeņradis un oglekļa dioksīds tiek radīts, atdalītajam oglekļa monoksīdam reaģējot ar ūdeni.
Lai iegūtu ūdeņradi nelielā daudzumā, laboratorijās pielieto arī citas metodes, pārsvarā reaktīvo metālu, sārmzemju metālu vai skābes reakciju ar ūdeni.
Pašlaik pasaulē tiek veikti daudzi pētījumi par iespēju ražot bioūdeņradi no biomasas, izmantojot augus, no kuriem parasti iegūst biogāzi.Bioūdeņraža ražošana no biogāzes ieguves atšķiras ar to, ka, ražojot ūdeņradi no biomasas, tiek izmantota elektrolīze. Un tas tiek darīts, baktēriju reaktoros audzējot baktērijas, kas ražo ūdeņradi.
Elektrolīzes procesā kā darba šķidrumu izmanto ūdeni, līdz ar to reizē ar ūdeņradi tiek iegūts blakusprodukts - skābeklis. Šīs bieži pielietotās metodes trūkums - izmantojot ūdeni un līdzstrāvu, procesā tiek patērēts vairāk enerģijas, nekā gāzu rekombinācijai. Tāpēc šobrīd pasaulē zinātnieki velta pūles, lai noskaidrotu, kā sadalīt ūdeni, pēc iespējas samazinot enerģijas patēriņu.