Pašlaik pasaulē tiek veikti daudzi pētījumi, lai rastu iespēju efektīvāk izmantot ūdeņradi transporta līdzekļu iekšdedzes motoriem, kombinējot to ar fosilo degvielu (dual fuels). Izmantojot ūdeņradi, tiek panākts ātrāks fosilās degvielas sadegšanas process, un tas savukārt dod iespēju palielināt motora jaudu, samazināt degvielas patēriņu un kaitīgo izmešu daudzumu atgāzēs. Pasaulē ir radītas dažādas tehnoloģijas, kas dod iespēju pārbūvēt transporta dzinēju, lai tam varētu izmantot ūdeņradi. Tiesa, trūkums ir tāds, ka, kombinācijā ar fosilo degvielu, ūdeņradis tiek iegūts elektrolīzes procesā, un tādejādi tiek noslogots ģenerators. Tāpēc pastāv uzskats, ka transporta iekšdedzes dzinējiem ūdeņraža izmantošana kombinācijā ar fosilo degvielu ir tikai pārejas posms.
Pašlaik pasaulē arvien populārāka kļūst ūdeņraža šūnas tehnoloģiju izmantošana transporta līdzekļiem, pielietojot degvielas šūnu elementus. Ūdeņraža šūna ir elektroķīmiska ierīce, kam elektriskās strāvas iegūšanai tiek izmantots ūdeņradis. Tehnoloģija ir sekojoša - degvielas šūnu “barojot” ar ūdeņradi, tiek ražota elektrība, un ar to darbināts transporta līdzeklis. Šajā gadījumā ūdeņraža pārstrādes process ir pretējs elektrolīzei.Ūdeņraža šūna funkcionāli ir ļoti līdzīga akumulatoram. Taču priekšrocība ir tā, ka tā neizlādējas, un to nav nepieciešams uzlādēt kā akumulatoru. Kamēr tiek pievadīta degviela (ūdeņradis), tikmēr tiek ražota elektrība. Transporta līdzekļi, kuru vadīšanai tiek izmantota ūdeņraža šūna, nerada kaitīgus izmešus apkārtējā vidē, tie ir klusi un jaudīgi.